Miltu buberts

Miltu buberts jeb kā citi dēvē vecmāmiņas buberts ir klasika. Katrs padomju bērns ir ēdis un iespējams arī gatavojis. Izmēģini!

Va zināji?

Mannas putraimu vai bīdelēto miltu buberts – Latvijā parādījās 19. gadsimta beigās. Tas Baltijā ienācis līdz ar vācu pavārgrāmatām, kurās līdzās bubertam bija atrodama arī, piemēram, himmelšpeize (Himmelspeise), ko gatavoja no ābolu biezeņa, saputojot to ar mannas putraimiem un olu baltumiem, un ko tagad zinām kā debesmannu jeb uzpūteni.

Latvijā no vācu pavārgrāmatām ienākušie ēdieni ir saglabājušies labāk nekā pašā Vācijā, jo zemnieki tos pārņēma no kungiem, un šodien mēs tos saucam par latviešu tradicionālajiem ēdieniem. 

Saldumi un konditorejas izstrādājumi baltu virtuvē pārsvarā nāca no vācu valodas un diezgan vēlu – 19. gadsimta beigās, tāpēc buberts tāpat kā daži citi ēdieni, saglabāja savu sākotnējo vācisko nosaukumu. Pie Kurzemes lībiešiem mannas ūdenī vārīts un ar olām pagatavots buberts kopā ar dzērveņu medu (ar kartupeļu cieti sabiezinātu dzērveņu sulu) tradicionāli tika pasniegts kā trešais kāzu mielastos, kā arī bērēs.

Atšķirībā no putrām bubertu nevāra, bet tikai brūvē  – tam ir izšķiroša ietekme uz ēdiena īpašās garšas veidošanos. Brūvēto graudaugu, kas noņemts no uguns, kādu laiku atstāj uzbriest zem vāka. Dzeltenumus, kas saputoti ar cukuru (pēc izvēles ar cukuru un citrona miziņu), pievieno graudaugiem, kas atdzisuši līdz 70°. Pēdējā gatavošanas posmā pievienojiet saputotus baltumus. Bubertu pasniedz, ar pārlietu ogu sulu vai želeju.

Miltu buberts un citus gardumus meklē mājaslapā, sadaļā deserti.